Foruma Pastāvīgā apmeklētāja anitra speciāli www.musturs.lv
Parasti jau mēs nopērkam veikalā dziju un tajā pat vakarā ķeramies pie adīšanas. Aši noadām paraudziņu, izmērām, aprēķinām valdziņu skaitu un sākam adīt lielgabalu. Ne vienmēr, bet gadās, ka pēc gatavā adījuma izmazgāšanas tas vai nu izstiepjas, vai saraujas, maina krāsu, noplūk, kļūst neglīts. Ja esi prātīga, tad vispirms noadīto paraudziņu izmazgā, izžāvē, notvaicē un tikai tad sāc adīt. Ja dzija dikti pārvēršas, tu to vari aiznest atpakaļ uz veikalu. Ja izrādās, ka dzija stiepjas vai raujas un tas ir pieciešami, tu daudz precīzāk vari aprēķināt, cik valdziņu jāuzmet.
1. Noteikti pirms adīšanas ir jāizmazgā nekrāsota lauku dzija, jo tā ir piesātināta ar eļļām.
2. Pazīstu rokdarbnieci, kas ada tikai no Ogrēs smalkās dzijas. Viņa vispirms satin kamolos dziju tik kārtās, cik biezu nolēmusi adīt. Tad pārtin šķeterēs. Vairākās vietās viegli nosien un maigi izmazgā. Pavedieni saķeras kopā, kļūst daudz pūkaināki un adījums iznāk ļoti cildens.
Ārdītas dzijas sagatavošana darbam
Ja esi nolēmusi izārdīt adījumu dot tam otru dzīvi, nedrīkst slinkot. Vispirms uzmanīgi izārdi vīles, atrodi pavediena sākumu. Dziju tin uz elkoņa vai tītavām šķeterē. Tad šķeteres nosien vairākās vietās un maigi izmazgā, iesien galā smagumu un izžāvē pa laikam grozot. Var nemazgātu šķeteri pakārt pirts tvaikos. Var dziju satīt diezgan ciešos kamolos, ielikt caurdurī un paturēt virs katla, kur vārās ūdens. Žāvē kamolos.
Vispārīgi adījumu kopšanas ieteikumi
Ja tu esi savu adījumu tapinājusi vairākas nedēļas, ceru, negribi šo skaistumu sabojāt dažās minūtēs neprasmīgi mazgājot.
Vilnas adījumus mazgā atsevišķi no citām drēbēm. Adījumu parasti nemēdz mērcēt, bet, ja nu tas tiešām nepieciešams, tad iemērc vēsā ūdenī ne ilgāk kā uz pusstundu, citādi tas sarausies un savelsies. Parasti jau adījumus mazgā ar rokām maigi spaidot. Nedrīkst berzt un staipīt. Remdenā ūdenī labāk šķīst šķidrie mazgāšanas līdzekļi, lieto tikai tādus, kas paredzēti vilnas mazgāšanai. Lieko ūdeni izspaida un citā ūdenī pārliek saņemtu murskulī.
Bet dzīve iet uz priekšu, dziju ražotāji rēķinās, ka cilvēki vairs ar rokām neko nemazgā un daudzus jaunos materiālus drīkst mazgāt automātiskajā veļas mašīnā iestatot saudzīgo jeb vilnai domāto režīmu. Tad bundulis nevis griežas, bet tikai šūpojas. Veikalos var nopirkt speciālus maisiņus, kur ielikt mazgājamos adījumus. Var izmantot arī baltu spilvendrānu. Tikai nepiemirsti to aizsiet.
Adījumus no viskozes nedrīkst izgriezt, jo slapja viskoze kļūst trausla.
Merserizētu kokvilnu drīkst mazgāt veļas mašīnā.
Skalošana
Lai vilnas adījums nesaveltos un nesarautos, to rūpīgi skalo tādas pat temperatūras ūdenī, kā mazgājamais ūdens. Ja ūdens ciets, to var mīkstināt ar etiķi vai citronskābi. Ja dzijas etiķetē nav liegts, tad skalojamajam ūdenim var pievienot mīkstinātāju. Bet nelieto aromatizētu mīkstinātāju, tam pievienotas mākslīgās smaržvielas un tagad jau zināms, ka tās maitā hormonālo sistēmu.
Žāvēšana
Kaut liekais ūdens no adījuma pēc skalošanas ir izspaidīts, nekādā gadījumā tērpu neizkarini. Vispirms ietin to dvielī un atkal izspaidi. Žāvē istabas temperatūrā izklātu uz dvieļa. Nekad nežāvē pie radiatoriem vai saulē. Adījumus neiesaka bāzt centrifūgā. Es gan tā daru, tikai atļauju tai griezties īsu brīdi.
Izžuvušu adījumu var viegli patvaicēt ar gludekli, lai atjaunotu formu. Pūkainus adījumus iesaka tvaicēt no kreisās puses.
Adītāju ieteikumi
1. Adījumus no ļoti cildenas vilnas iesaka mazgāt bērnu šampūnā un skalojamajam ūdenim pievienot matu kondicionieri. Šis padoms vairāk attiecas uz mohēru, kas ir vislīdzīgākā matiem.
2. Tā kā biezus un smagus džemperus nevar kārt uz auklas, vispirms tos var notecināt, izliktus virs vannas uz resniem koka kātiem.
3. Kad liekais ūdens no džempera ir notecējis, to var žāvēt uz auklas, kurai pārlikts porolons. Tas veido polsteri, kas neļauj iegulties auklas nospiedumam, un arī lieliski uzsūc mitrumu.
4. Ja adījums jāžāvē izklātā veidā, tas ir jāliek labi vēdināmā vietā, citādi džemperis sasmaks. Dvieļus vai papīru, uz kura tas uzklāts, vajadzētu mainīt un pašu adījumu žūšanas laikā grozīt.
5. Ja adītiem svārkiem no sēdēšanas vai gludināšanas parādījies spīdums, spīdīgās vietas var mēģināt parīvēt ar etiķūdenī samērcētu audumu.
6. Savēlušos bumbulīšus var ne tikai noplēst ar rokām vai noraut ar veikalos nopērkamiem īpašiem rullīšiem, bet arī noskūt ar bārdas asmeni.
7. Tā kā vilna spēj pašattīrīties, tad pēc valkāšanas neliec adījumu skapī, bet izvēdini. Nevajadzēs tik bieži mazgāt.