Foruma Pastāvīgā apmeklētāja anitra speciāli www.musturs.lv
Līdz 19.gs. vidum latviešu rokdarbnieces dzijas un audumus krāsoja ar augu krāsvielām. Protams, arī mūsdienās vari eksperimentēt, tāpēc jau nevajag nopļaut visu pļavu vai nomizot kokus. Daudzi krāsošanai noderīgi augi atrodas rokas stiepiena attālumā: kļavu, liepu un mežābeļu rudens lapas, apelsīnu un sīpolu mizas, siena smalkumi, tomātu pazarītes, burkānu un kartupeļu laksti, dziju var krāsot cūku pupu pākšu, ar mizu vārītu kartupeļu, sarkano biešu vai sēņu novārījumā, vari sakrāt kafijas vai tējas biezumus. Ir augi, kurus nav grūti saplūkt klēpjiem pat lāga nepieliecoties: nātres, vībotnes, biškrēsliņi, pāraugušas dilles, gārsas, rabarberu ziedi, raudenes, strutenes, zirgskābenes, kaņepes u.c.. Izmēģini, kādi jauki pasteļtoņi iznāk no dārza puķēm: kliņģerītēm, samtenēm, dālijām, kosmejām un asterēm.
Augu krāsvielas bez kodināšanas parasti pie šķiedras piesaistās vāji. Krāsojums iznāk dzeltenīgi pelēcīgs, kas saulē ātri izbalē. Lai krāsojums iznāktu košs un nebalētu, lai no viena auga izvilkuma varētu iegūt vairākus toņus, dziju apstrādā ar dabiskiem vai ķīmiskiem kodinātājiem.
Dabiskie kodinātāji. Kodinot ar dabiskajiem kodinātājiem mazāk cieš dzijas pūciņa un iegūst ekoloģiski tīrāku krāsojumu. Miecvielas iedarbojas kā kodinātāji un ar tām iegūst sevišķi noturīgu krāsojumu. Tāpēc augi ar augstu miecvielu saturu ir lietojami bez kodinātāja. Tie ir: ozolu, melnalkšņu, baltalkšņu un krūkļu mizas, ozollapu pangas, kartupeļu un cūku pupu laksti, sīpolu mizas, pelašķi, vārpatas, nātres un vēl daži retāk sastopami augi, kurus neminēšu, lai pasargātu dabu.
Vēl kā dabiskos kodinātājus var izmantot bērzu malkas pelnu sārmu, sūkalas, skābu kāpostu sulu, ieskābušu bērzu sulu, alu, purva rāvu, urīnu, vircu. Vēl dziju var sautēt krāsnī, iededzināt saulē, raudzēt kopā ar sārmu vai urīnu. Kodināt var pirms krāsošanas, krāsošanas laikā, pēc krāsošanas.
Kodināšana pirms krāsošanas. Gaišu toņu iegūšanai dziju mērcē pāris stundas vai diennakti dažādos dabiskajos kodinātājos.
Tumšu, dziļu toņu iegūšanai tīru un mitru dziju raudzē 2-3 dienas noslēgtā traukā ar urīnu, sūkalām, bērza pelnu sārmu. Raudzēšanas laikā radusies smaka skalojot un žāvējot izzudīs. Pēcāk krāso.
Sārma pagatavošana. Izsijātus bērza malkas pelnus aplej ar verdošu ūdeni, izmaisa un ļauj atdzist. Nolej dzidro šķidrumu, kad pelni nosēdušies.
Krāsošana. Kodināšanai un krāsošanai vēlams lietot emaljētus traukus, jo alumīnija vai čuguna traukos var mainīties krasu toņi.
Uz 100 g šķiedras vajag 2,5 — 3 l ūdens. Ūdenim pielej krāsvielas koncentrātu un ar lapu koka menti izmaisa. Šķidrumu uzsilda līdz 50 oC, ieliek mitru dziju. Karsē līdz 80 — 90 oC un uz lēnas uguns šo temperatūru tur 30 — 90 minūtes. Pa laikam šķiedru ar mentēm cilā. Pa laikam šķeteres izceļ no katla un patur tvaikos vai iznes saulē. Tad nokrāsoto dziju atstāj katlā, kamēr atdziest.
Citus dzijas toņus iegūsi, ja izmēģināsi dziju krāsot kopā ar dabīgajiem kodinātājiem, tikai rēķinies ar dīvainu smaku. Labāk to darīt lauka virtuvē.
Kodināšana pēc krāsošanas. Dziju stundu krāso bez kodinātāja, tad skalo vai 5 — 30 minūtes mērcē vai skābā, sārmainā šķidrumā vai urīnā. Sārms un urīns pastiprina brūnos toņus, skābi (1glāze uz spaini ūdens) šķidrumi veicina dzeltenus un zaļganus toņus.
Sautēšana siltumā. Ja tonis vēl nav pietiekami tumšs, pēc krāsošanas mitru dziju ieliek traukā, stingri uzliek vāku un ieliek siltā cepeškrāsnī.
Ķīmiskie kodinātāji
Mūsdienās visbiežāk izmanto ķimikālijas, bet tad gan vairs nevarētu apgalvot, ka dzija krāsota ar dabiskiem paņēmieniem. Lai iegūtu gaišus toņus, lieto etiķskābi (CH3COOH), alaunu (KAl/SO4), alumīnija hlorīdu (AlCl3), amonija hlorīdu (NH4Cl), dzeramo sodu (NaHCO3); vidēji tumšus toņus – vara sulfātu (CuSO4), hroma kāliju (K2Cr2O7); tumšus toņus – dzelzs hlorīdu (FeCl3), dzelzs sulfātu (FeSO4), cinka sulfātu (ZnSO4). Šos kodinātājus var arī jaukt kopā.
Vīnskābe noder gaiši brūno un sārto toņu paspilgtināšanai, kodinot etiķskābē sarkanie toņi kļūst spilgtāki, zaļie — bālāki.
<small>[Papildināts: 07:11:2006 14:13:52]</small>
Vīnskābe noder gaiši brūno un sārto toņu paspilgtināšanai, kodinot etiķskābē sarkanie toņi kļūst spilgtāki, zaļie — bālāki.
Vienā krāsvielā var nokrāsot dažādos toņos ar dažādiem kodinātājiem apstrādātas šķiedras. Vispirms krāso gaišiem toņiem domātos kodinātājos mērcētu dziju, tad tumšākus. Uz 100 gr dzijas vajag 3 l ūdens, 4 g alauna vai alvas sāls, 1— 5 g vara sulfāta, 0,5 — 4 g dzelzs sulfāta, 1 — 4 g kālija bihromāta, 1 ēdamkaroti ožamā spirta. Ar kodinātājiem nevajag pārspīlēt, varbūt iegūsi spilgtāku toni, taču dzija kļūs asa. Alaunu un vīnskābi šķīdina verdošā ūdenī,dzelzs un vara sulfātus, kā arī kālija bihromātu — karstā ūdenī. Izšķīdināto kodinātāji pielej 40 oC ūdenim, ja kodina pirms krāsošanas, vai krāsvielu šķīdumam, ja kodina krāsošanas laikā. Darbojas ar mentēm un gumijas cimdiem.
Ja kodina pirms krāsošanas, tad šķiedru mērcē kodinātājā siltā vietā 6 — 12 stundas. Var dziju kodinātājā karsēt sākot no 40 oC līdz 90 oC, tad cilājot turpina karsēt 15 — 30 minūtes. Dziju kodinātājā atdzesē, viegli nospiež, tad liek krāsvielā un krāso.
Visplašāk lieto kodināšanu krāsošanas laikā: līdz 40 oC uzsildītai krāsvielai pielej izšķīdinātu kodinātāju, izmaisa, ieliek mitru dziju un bieži cilājot karsē līdz 80 oC, silda 60 — 90 minūtes.
Kodināt var pēc krāsošanas: nekodinātu šķiedru krāso 80 — 90 oC apmēram stundu, pārliek tādas pašas temperatūras kodinātājā un nekarsējot tur 30 — 60 minūtes.
Ar dažādiem kodināšanas paņēmieniem no viena auga var iegūt dažādus toņus. Pēc krāsošanas un kodināšanas dziju toņus var mainīt, pievienojot skalojamam ūdenim sārma šķīdumu (īsu brīdi — tumšāka, mērcējot ilgāk — gaišāka ), kādu skābi (gaišāka), alu (spilgtāka). Ja dzija nokrāsojusies nevienādi, to vienu nakti mērcē atšķaidītā urīnā.
Ķīmiskos kodinātājus var iegādāties firmā Enola, kas atrodas LU Ķīmijas fakultātē, Rīgā, K. Valdemāra iela 48. www.enola.lv