No 21. janvāra līdz 20. februārim notika fotogrāfiju konkurss par "Kur es esmu nodarbojusies ar rokdarbiem".
Vairāk par konkursu lasi te
Zumza
"Gads 1992., silta jūlija nakts, mazliet pēc pusnakts. Siena šķūnis."
Guna
"Tiesa, nekas ekstrēms, tikai pludmale, uz kuru bijām devušies
ar riteņiem."
Mirdza
"Galvenokārt jau tomēr mājās, bet ir gadījies arī citur.
Baldones sanatorijas parkā. Jaunībā tur dzīvoju, vasarā gāju laukā, kūrortnieki nāca klāt un izteica viedokļus.
Vilcienā, pasta vagonā, kur strādāju. Tās bija tikpat kā otrās mājas.
Pie mājas uz soliņa, kad meita bija maza, ratiņos. Mums aiz mājas plašs laukums, kur agrāk bija arī soliņi (tagad jau visi nolauzti). Labāk sēdēju uz soliņa nekā stumdīju ratiņus pa putekļainām ielām.
Darba laikā Cietvielu fizikas institūtā. Mana priekšniece atļāva man adīt, kad nebija ko darīt, bet tā kā viņa viņa gribēja, lai es vienmēr esmu uz vietas...
Poliklīnikās, rindā sēžot, vienmēr ņemu līdzi adīkli.
Pludmalē Simforopelē pie viņu mākslīgās jūras. vasarā turp braucām sauļoties, cauru dienu gulšņājām, palaikam arī adīju. Vietējiem tas bija liels brīnums.
Mūsu pašu Jūrmalā, gandrīz viemēr, kad tur esmu. Nevaru tikai gulēt vien - garlaicīgi.
Vispār, sauļojoties.
Mežā - sēnes lasot. Kad nav sēņu vai, kad Jānis kaut kur tālu aizklīdis - sēžu un adu.
Vasarās uz balkona.
Te dažas bildes no 2 iepriekšējām vasarām. Mašīna tā pati... Poza arī vienmēr tā pati...Un divas reizes arī mežs ir tas pats. "
vilma
"Adīšanai jāatrod jebkāda iespēja!"
Daiguce
Toreiz nedēļu sabiju aiz letes un ievilku tur portatīvo datoriņu, lai varētu pabakstīties pa savām tabulām un adīkli, ja gluži klientam acīs jāskatās. Visoptimālāk bija adīt šalli entrelakā no musturā pirktās Mexico dzijas. Tā kā Trīne garāmbraucot man izlīdzēja ar 7 ficītēm, tik gara šalle arī sanāca. Nu jau ir tapušas divas tādas. Bija klienti, kas katru dienu ienāca apskatīties cik jau garu esmu noadījusi. Tāds man sanāca realitātes šovs.........
Alexa
Reāli momentuzņēmumi no dārza pavasara talkas
ksara
Stāsts ir garš, bet vienkāršs - mājā visur ir dažādi
adīkļi, kurus piemirstu nolikt vietā. Dažas tiek klāt un cenšas
palīdzēt.
Žozefīne
Viss sākās ļoti nevainīgi. 2008.gada 20.jūlija rīts. Daugavpils. Plkst.10.00 no rīta - izbraukšana no Daugavpils uz pasaulslavenās grupas METALLICA koncertu, kurš notiks Rīgā, tās pašas dienas vēlā vakarā. Izmantoju laiku lietderīgi, un, neskatoties uz jautro kompāniju un smagajiem mūzikas ritmiem, tamborēju jau busiņā. Iebraucot galvaspilsētā ir skaidrs, ka esam klāt krietni par agru, tāpēc, sēžot uz karstajā saulē sakarsušā afalta, ar rokdarbiem turpināju nodarboties stāvvietā pie "Arena Riga" . Laiks rit, un beidzot klāt iekšā laišanas laiks stadionā Skonto. Lai aizņemtu labākās vietas, viennozīmīgi skaidrs, ka bijām vieni no pirmajiem apmeklētājiem. Veiksmīgi tikusi garām bargajiem apsargiem un nosargājusi somiņā metāla tamboradatu, savu vaļasprieku turpināju, sēžot uz dīvainajām gumijas plāksnēm stadionā... Tālākais jau ir redzams fotogrāfij ās...
Pujene
Svētdienas koraļu tamborēšana radiņa 70 gadu jubilejas tusiņā
Beta
1) Frizētavā gaidot savu kārtu;
2) braucot mikriņā no ārsta;
3) mācot savu mācību priekšmetu (arī tā var
iemācīt gramatiku!!! bet tas ir cits stāsts);
4) gaidot rindā pie ārsta;
5) autobusā;
6) tradicionāli mājās uz sēžammaisa (iemīļotākā vieta
rokdarbu veikšanai);
7) protams, auto;
8) pieķerta adām blakus suņubūdai... Suņa tur tobrīd
nebija...;
9) viesu namā pie Kolkas raga, nākošā rītā pēc tam, kad
iepriekšējā dienā nopedāļoti 40 km gar jūru un pa grants
ceļu... Turklāt biju pavadošā skolotāja 12-gadīgiem jauniešiem,
kam šis bija pārgājiens pirms vasaras brīvlaika.
10) piknika ballītē Valmieras teritorijā, pie golfa laukuma
Miaa
Bildītē var redzēt kā mans mazais man čuč uz punča un es adu šalli :) Gan mamma mierīga, gan mazulim labi :)
māksla
Abas ar meitiņu tamborējam
Emerlinda
Lai paadītu es ieņemu krēslu, kurā parasti guļ taksis Ričs. Vienu
brīdi suns bija nesaprašanā, kāpēc ieņem viņa apartamentus un
saprata ka padoties nedrīkst. Tā nu klēpī ierausās un gulēja. Un
tagad vienmēr tā ir.
sixpārne
Bilde gan vairāk saucas "Kā es darīju to"
Zirneklītis
Ija
Pirms apmēram trim gadiem šādā veidā glābos no karstuma (stāvoklī būdama)
Šāda veida vannošanās man tagad ir rituāls, jo šī bļoda, ļoti labi piekļaujas ķermenim un ir diezgan ietipīga
PS. klausos radio, zaļā lupata ir roku noslaucīšanai, ja
netīšām saslapinu
Biene
pledvāvere
Vienā bildītē esmu redzeme ar adīkli Dziesmusvētku mēģinājuma laikā, otrā - pirms uziešanas noslēguma koncertā.