Autors: Santa
Darbam nepieciešams. Ogres pusvilna 5 kamoliņi (ada no visiem reizē), 6 # adatas
Izmantotais raksts.
“Sviķelis 2x2”: 2 valdziņi labiski, 2 valdziņi kreiliski
Uz adatām uzmet 68 valdziņus un ada “Sviķelī 2 x 2” Pēc 30 cm visus valdziņus norauc.
Abus sānus sašuj, tādejādi izveidojot ko līdzīgu tunelim. Vienā galā izveido pēc izvēles garas bārkstis, atstājot sejas vietu bez bārkstīm.
Ideja tā pati, rezultāts pavisam cits
Un te Betas versija par cepuri
Tā kā es ar vilnu nekādos veidos nevaru draudzēties, jo tas veidojums man kož (arī mēģinājums ar kidmohēru izgāzās; bet sirsnīgs paldies par ideju!), tad ņēmu kokvilnu – no „Mustubodes” Katia Cotton comfort. Lai būtu siltāk (un ātrāk adītos), dziju ņēmu divās kārtās ar 4 numura adatām. Līdz ar to izgāja apmēram 3 ficītes. Krājumos bija aizķērusies arī 1 efektdzijas ficīte Katia Can-can, ko izmantoju par svītru veidotāju (izkalkulēju, ka tā tīri labi „ies kopā” pie tiem apģērbiem, ar kuriem kopā taisos vilkt cepuri un šalli. Attēlā redzamā šalle īstenībā bija pie visa vainīga, ka ķēros pie cepures adīšanas – tā ir netīri baltā krāsā, turklāt nekož).
Gribēju kā labāk, bet sanāca šādi. Uzmetu 68 valdziņus taisnā gabala adīšanai un gribēju adīt dubulto adījumu (labisko valdziņu noceļ, kreilisko izada, un tā no abām pusēm), lai ap ausīm būtu siltāk. Noadīju 7 cm un turpināju ar sviķeli (2 labiski, 2 kreiliski). Patiecoties sviķelim tālāk adot sapratu, ka nikā nebūs – to veidojumu es galvā ar dubulto adījumu galā nedabūšu, bet ārdīt laukā arī žēl (biju apņēmusies, ka jaunnedēļ man cepure būs lietojama). Tad nu izdomāju savu versiju. Adīju tālāk sviķeli un ik pēc 5 cm ieadīju 2as rindas ar efektdziju, to vienkārši paņemot klāt 2kārtīgajai pamatdzijai. Rindiņas neskaitīju, ar lineālu ik pa brītiņam pamērīju, un tad laidu klāt. Aiz pēdējās efektdzijas rindas izkalkulēju, ka 14 cm būtu pietiekoši, lai kopaina cepurei izskatītos koši un daiļi un varētu solīdi atlocīt malu aukstākās dienās, tā radot dubultojumu ap ausīm un pieri. Tomēr mazliet kļūdījos. Ja grib nesāt dubultā, jāatsakās no pēdējās efektdzijas rindas, jo atlokot tā vienkārši pazūd zem atloka. Pozitīvi ir tas, ka šī efektdzija nekož. Vēl bija doma atloku vienkārši piešūt, bet aizdomājos, ka tad atšūšana būtu jātaisa ļoti brīva un, kazi, kādā straujākā cepures galvā likšanas brīdī tas atšūšanas pavediens varētu arī pārtrūkt... Tā nu paliku pie neatšūta atloka, jo – galu galā – ja strauji kur ejot paliek par karstu, var ērti to kārtu nolocīt un izskatīsies tikpat glīši.
Taisnā gabala kopgarums sanāca apmēram 55 cm. Kad taisīju pēdējā rindā noraušanu, izmantoju 5 numura tamboradatu un pavedienu stiepu, jo citādi sanāks šausmīgi stingra mala, ka galvu nedabūs iekšā, kur nu vēl domāt par atloku. Turklāt tad atloka maliņa izskatās smuki – pīnīte gar malu mēreni izceļas.
Nobeigums. Nolēmu, ka tas neizdevušais dubultais adījums var kalpot par cepures galu. Sašuvu taisnā gabala malas, bet dubulto adījuma posmu vienkārši savilku, ielaižot pavedienu.